Mīlēt sevi!

Čarlija Čaplina runa “Kad es iemīlēju sevi” 70-gadu dzimšanas dienas svinībās.

Kad es iemīlēju sevi, es sapratu, ka ciešanas un skumjas ir tikai brīdinājums, tam, ka es ignorēju pats savu patiesību. Šodien, es zinu, tas saucas “Dzīvot saskaņā ar sevi”.

Kad es iemīlēju sevi, es sapratu, cik ļoti var aizvainot kādu viņam uzspiežot savu vēlmju piepildīšanu, jo īpaši, ja es zinu, ka laiks vēl nav pienācis un cilvēks nav tam gatavs, un pat, ja šis cilvēks esmu es pats. Šodien es to saucu “Cieņa”.

Kad es iemīlēju sevi, es pārtraucu vēlēties citu dzīvi, un pēkšņi es ieraudzīju, ka viss, kas ir ap mani, aicina mani pilnveidoties un augt. Šodien es to saucu par “Briedumu”.

Kad es iemīlēju sevi, es sapratu, ka jebkurā gadījumā es esmu īstajā vietā un īstajā laikā, un viss notiek tieši īstajā brīdī, tāpēc es varu būt mierīgs. Šodien es to saucu par “Pašcieņu”.

Kad es iemīlēju sevi, pārstāju zagt pats savu laiku un sapņot par lieliem nākotnes projektiem. Šodien es daru tikai to, kas man rada prieku un dara mani laimīgu, tikai to, kas man patīk un priecē manu sirdi. Es daru to tā, kā es to gribu un savā personīgajā ritmā. Šodien to saucu par “Vienkāršību”.

Kad es iemīlēju sevi, es atbrīvojos no visa, kas kaitē manai veselībai - pārtika, cilvēki, lietas, situācijas, no visa, kas vilka mani uz leju un vilināja prom no manis paša. Sākumā es šo attieksmi saucu par veselīgu egoismu. Šodien es zinu, ka tā ir “Mīlestība pret sevi”.

Kad es iemīlēju sevi, es pārstāju censties, lai man vienmēr būtu taisnība. Ar šo brīdi es kļūdījos aizvien mazāk un mazāk. Šodien es zinu, ka tā ir “Pieticība”.

Kad es iemīlēju sevi, es pārstāju dzīvot pagātnē un uztraukties par nākotni. Šodien es dzīvoju tikai patreizējā momentā, kurā notiek pilnīgi viss. Šodien es izdzīvoju ikvienu dienu; un tā dienu no dienas.  Es to saucu par “Piepildījumu”.

Kad es iemīlēju sevi, es sapratu, ka mans prāts var man traucēt, un var izsaukt saslimšanas. Bet, kad es prātu savienoju ar sirdi, tas kļuva par vērtīgu sabiedroto. Šodien es to saucu par “Sirdsgudrību”.

Mums vairs nav jābaidās no argumentiem, konfrontācijām vai jebkādām problēmām ar sevi vai citiem. Pat zvaigznes saduras, un no šīm eksplozijām dzimst jaunas pasaules. Šodien es zinu – tā ir “Dzīve”!