Strādā ar sevi

Ja tev šķiet, ka ir problēmas attiecībās ar citu cilvēku, jo viņš kaut kā rīkojas nepareizi un kaut kā nepareizi „veido attiecības”, tad tici man, tev tikai tas tā šķiet.

Ikviens dzīvo tā, kā viņam tas ir vajadzīgs. Tu saņem to, kas vajadzīgs ir tev, tavs partneris saņem to, kas vajadzīgs ir viņam un dzīvo tā kā vajadzīgs ir viņam. Ja tev kaut kas nesanāk attiecībās ar otru cilvēku – tad tas esi tu, kuram kaut kas nesanāk. Tas tā notiek daudzu iemeslu dēļ - varbūt šis cilvēks tev nav piemērots, varbūt tāpēc, ka tu nēesi  viņam piemērots. Varbūt  tu nēesi gatavs un tev ir nepareiza attieksme pret konkrēto procesu, un varbūt nav laiks vai vieta ...

Jebkurā gadījumā runa ir par to, ka tikai tevi kaut kas neapmierina, bet tu centies pārtaisīt citu cilvēku, un protams, ka pēc savas līdzības.  Citādāk jau nemaz tu neproti. Vai tiešām visiem cilvēkiem ir jābūt tādiem kā tu, vai tiešām visiem ir jādomā un jārīkojas vienādi?

Citu cilvēku ietekmēšana, ja vien viņš to neprasa, ir agresija. Un nav nozīmes vai ietekmēšana ir fiziska vai emocionāla. Tā ir un paliek agresija. Emocionālā agresija ir daudz graujošāka pret otru cilvēku, nekā fiziskā. Sabiedrība uzskata, ka fiziskā ietekmēšana ir slikti un nav pieļaujama. Nedrīkst otru cilvēku fiziski aizskart, fiziski ietekmēt. Tas ir pareizi. Tieši tāpat nedrīkst otru cilvēku ietekmēt arī emocionāli. To bieži mēs aizmirstam un rīkojamies tā it kā emocionālā agresija ir kaut kas pilnīgi nekaitīgs un atļauts. Šis grēks nav mazāks par fizisko ietekmēšanu un karmiskā atbildība par emocionālo agresiju iestājas tāpat, kā par fizisko. Citu cilvēku izvēles brīvības ietekmēšana, apspiešana ir viens no viss smagākajiem grēkiem. Pēc smaguma salīdzināms ar nāves grēku. Runa ir par otra cilvēka individualitātes nogalināšana, par emocionālo slepkavību.

Attiecībās, kurās viens cilvēks pakļauj otru nav elementāras cieņas, par mīlestību vispār nav runas. Kāpēc dzīvot šādās attiecībās? Tās ir lietas, kuras darbojas ne tikai starp partneriem, bet arī vecāku un bērnu savstarpējās attiecībās.

Nožēlojama ir reizēm novērotā lielīšanās – “Es savu partneri pacēlu”, “Es izveidoju savu partneru”.  Ko nozīmē – “Es izveidoju partneri (vīru/sievu)?”. Tā ir tumsonība un klaja emocionālā agresija. Tu vienkārši otru cilvēku pret viņa gribu padarīji līdzīgu vai paklausīgu sev. Tu nodzini pagrīdē otra cilvēka individualitāti. No kurienes tu zini kādam tam otram cilvēkam jābūt, kas viņam dzīvē ir vajadzīgs? Tu uzņemies Dieva lomu un nodefinē, ka tam otram cilvēkam ir jābūt tādam un tādam. Tiešām esi Dievs? Klausoties šos stāstus, nevar nepamanīt, cik izteikti cilvēki runā pirmajā personā – “Es”. Šie cilvēki nejūt to, kas notiek ap viņiem, viņi slikti jūt citus cilvēkus. Starp citu tieši šādu attieksmi viņi saņem no sabiedrības. Pārējā sabiedrība ignorē šo emocionāli agresīvo cilvēku vēlmes un impulsus, ir agresīva pret viņiem vai cenšas norobežoties. Šī situācija dzen tevi vēl dziļākā cilpā. Apkārtējie ir agresīvi pret tevi vai norobežojas un tu, lai to kompensētu kļūsti vēl agresīvāks.

Vēlme pārveidot otru cilvēku ir izvairīšanās no darba ar sevi. Tā ir nevēlēšanās ieraudzīt savus trūkumus, pilnveidoties, strādāt ar savām problēmām. Partneris ir spogulis, kuru esi saticis, lai ieraudzītu savas problēmas. Esi pateicīgs Visumam un partnerim, ka viņi rāda to, kas tev sevī jāmaina. Vieglāk jau ir mainīt partneri nevis sevi. Ja sāc partneri izmainīt, būtībā tu nodzen savas problēmas kaut kur dziļāk nevis risini tās. Jārisina viņas būs. Tevi neviens no tā neatbrīvos. Bet vēlāk tas jau būs daudz sāpīgāk.

Atstāj to otru cilvēku mierā, nodarbojies ar sevi.

Ja patiešām vēlies lai attiecībās būtu apmierinātība un savstarpēja uzticamība, ieklausies otrā cilvēkā. Ja tam otram būs svarīgi ar tevi satuvināties un lemts ar tevi palikt kopā, viņš zinās kā to izdarīt  bez tavas palīdzības un padomiem. Un ja nē, tad nē...

Neveic salīdzināšanu ar prātu, nemeklē labumu attiecībās. Esi pašpietiekams... Mācies gaidīt ... Vēro ...

Ja meklē attiecībās labumu, tad tas ir bizness un tam nav ilgs mūžs. Var palaimēties, ka aprēķina attiecības būs visa mūža garumā, bet tas ir ļoti reti. Ne vienmēr attiecības balstītas uz kaut kādu prāta aprēķinu izjuks pēc mēneša, vai gada, tās var būt arī ilgākas. Bet tas jau ir tikai laika jautājums. Bieži partneris šādās attiecībās atrod mīļāko, vai meklē piepildījumu ārpus ģimenes.

Pastāvīga ir tikai beznosacījuma mīlestība. 

Izmantoti materiāli no Nikolaja Bulgakova izteikumiem.