Kā rīkoties sarežģītos laikos?
Poēma Bhagvad Gīta nāca klajā ļoti nemierīgos laikos un mēs joprojām to lietojam! Vai ne tā? Krišna sāka apmācīt Ardžunu kara laukā. Krišna neapmācīja Ardžunu, kad viss bija kārtībā. Arī Ardžuna nebija gatavs kaut ko klausīties miera laikos, jo, viņaprāt, Krišna bija tikai draugs.
Bet, kad pienāca sarežģīti laiki, zināšanas un gudrība kļuva nozīmīgas, jo, lai uztvertu lietas tādas kādas tās ir, un lai rīkotos saprātīgi, ir nepieciešams mierīgums un prāta skaidrība. Pasauli nevar uztvert adekvāti ar satrauktu prātu.
Kā rīkoties sarežģītos laikos?
Pirmkārt, ir jāatzīst, ka laiks ir sarežģīts, un tas ir jāpieņem. Ja noliedzam sarežģīto laiku, dzīvojam utopijā, un tad mēs nevaram rast risinājumu. Tātad pirmais ir atzīšana, bet otrais - pieņemšana. Kad mēs pieņemam, ka šis laiks ir sarežģīts vai situācija ir slikta, mūsu emocijas nomierinās. Mēs nejautājam: “Kāpēc tas ir sarežģīts?” Apšaubīt jau notiekošo nav jēgas! Tas nepalīdz pašreizējā situācijā. Tātad situācijas pieņemšana tāda kāda tā ir, rada mieru, ienes prātā stabilitāti.
Kad emocijas ir mierīgas, domāšanas process notiek efektīvāk, jo kā emocija, vai kā doma mūsos darbojas viena un tā pati enerģija. Ja mēs tērējam enerģiju emocijām, satraucoties par nemierīgiem laikiem, mēs nespējam radoši domāt un rast problēmas risinājumu. Tātad pieņemšana ir otrais solis.
Pieņemšana šajā gadījumā nevar būt pasīva: “Labi, lai tas notiek. Dievs par visu atbild. ” Šis pasīvās pieņemšanas veids nedos risinājumu! Tev ir jārīkojas! Tev nepieciešams skaidrs prāts, efektīva prāta darbība un radošums. Kādas izmaiņas vēlies veikt? Kā vēlies izmantot šo situāciju? Domā par to, meklē atbildes un rīkojies!
Bhagvad Gītā mēs redzam, ka tas darbojas. Sākumā Ardžuna nepieņēma situāciju. Viņš sēdēja uz grīdas un trīcēja. Supervaronis, kurš nekad dzīvē nebija raudājis, raudāja Krišnas priekšā, sakot: “Nē! Es nevaru!". Tad Krišna sacīja: “Izdzen šīs vājības no savas sirds! Nomet šos emocionālos sārņus, kurus tu nēsā! Piecelies!" Krišna vairoja Ardžunas ego, sakot: “Tev ir iespējas rīkoties šajā situācijā. Nāc, celies! Ko cilvēki teiks par tevi? ”
Pusaudži, jaunieši, bērni - kad viņi pakrīt, sāk raudāt, bet brīdī, kad tu viņos radi pārliecību par sevi - “Tu esi Supermens! Ar tevi nekas nav noticis! ” - viņi pārstāj raudāt, viņos rodas iekšējais spēks. Ja viņiem saki: “Ak! Tu esi bezjēdzīgs! Tu nēesi labs! ” - tad enerģija, iekšējais spēks neatradīs izpausmi. Tāpēc mums jāvairo apkārtējos cilvēkos pašnovērtējums.
Tas, kas mums šodien pietrūkst, ir pašpārliecinātība. Ja nevēlies, lai kāds būtu radošs, vienkārši mazini viņa pašnovērtējumu. Viņš (vai viņa) kļūs kā dārzenis! Pašapziņa, pašnovērtējums ir kaut kas tāds kas izsauc radošu pieeju situācijai sarežģītos laikos. Bet lai vairotu pašapziņu, svarīga ir vienkāršība.
Neliels piemērs: Kāds kungs no Anglijas (dārzkopības speciālists) ieradās ašramā. Viņš teica: "Es izveidošu puķu dārzu!" Viņš sagādāja dažādas sēklas un stādus, daudzus podus, visu nepieciešamo mēslojumu. Dārznieks iztērēja daudz naudas un strādāja ļoti sirsnīgi, bet pat pēc 3-4 mēnešiem neizauga gandrīz neviens augs. Kāds lauku ciema iedzīvotājs paņēma dažas no šīm sēklām, un vienkārši nometa tās uz zemes. Pavisam drīz parādījās brīnišķīgi ziedi! Satraukumā labi apmācītais dārznieks bija izmantojis vairāk mēslojuma un vairāk ūdens, nekā bija nepieciešams. Augsne kļuva tāda, ka augi neiesakņojās. Bet vienkāršais ciema iedzīvotājs, kurš nebija ne dārznieks, ne speciālists, ieguva brīnišķīgus ziedus!
Esi gatavs mācīties no vienkāršām lietām, no vienkāršiem cilvēkiem - pat no bērna. Gatavība mācīties var vairot tevī radošumu un pašpārliecinātību. Vētrainos laikos prātam nevajadzētu būt vētrainam. Laiks var būt nemierīgs, tā ir pusbēda, bet, ja prāts ir vētrains, tad tā ir problēma.
Kā norādīts Bhagvad Gītā, šī pasaule ir pārmaiņu pilna. Viss šajā pasaulē mainās. Nedomā, ka prieks ir kaut kur ārā – kādā objektā, priekšmetā, situācijā vai laikā. Tu esi prieks! To saprotot, dodies uz priekšu, strādā, rīkojies. “Joga” nozīmē prasmes darbībā. Kad viss ir gludi, nav vajadzīgas nekādas īpašas prasmes, vai ne? Prasmes ir vajadzīgas, kad lietas nav tādas, kā vēlies, kad lietas, situācijas, notikumi nav patīkami. Jā laiks ir vētrains un skarbs, bet arī šis laiks beigsies un pāries. Šajā pasaulē pilnīgi viss ir pārejošs un mainīgs.
Visbeidzot, ir arī intuīcija. Ja trūkst intuīcijas, nevari būt patiesi veiksmīgs. Intuīcija nav tikai domāšana - tā ir kombinācija no sajūtām, emocijām un intelekta. Ir nepieciešami abi -mazliet mūzikas un mazliet loģikas. Svarīgs ir līdzsvars. Kad līdzsvars ienāk mūsu dzīvē, mēs spējam attīstīt savu intuitīvo apziņu.
Un protams - smaidi vairāk!
Ja vairāk smaidīsi, redzēsi, ka intuitīvā izpratne, radošums, līdzjūtība un piederības sajūta - visi šie tikumi, vienkārši ienāk tavā dzīvē.
Īsumā:
1) Atzīsti, ieraugi, ka situācija ir sarežģīta
2) Pieņem situāciju tāda kāda tā ir un nomierinies
3) Izanalizē situāciju, meklē jaunu radošu risinājumu, jaunu pieeju dzīvei
4) Aktīvi darbojies
Izmantoti materiāli no :