Vai Dievs ir?

Kāds vīrietis aizgāja pie friziera, lai apgrieztu matus un noskūtos. Viņi sāka runāties, un saruna ievirzījās tēmā par Dievu.

Frizieris teica: "Neatkarīgi no tā, ko jūs man sakāt, es neticu, ka Dievs ir."

“Kāpēc?”: klients jautāja.

"Nu, tas jau tāpat ir skaidrs. Pietiek tikai iziet uz ielas, lai pārliecinātos, ka Dieva nav. Sakiet man, ja Dievs pastāv, kāpēc ir tik daudz slimu cilvēku? No kurienes rodas pa ielām klīstoši bērni? Ja Dievs patiešām eksistētu, nebūtu ciešanu un sāpju. Grūti iedomāties mīlošu Dievu, kurš to visu pieļauj.”: tā atbildēja frizieris

Klients padomāja un nolēma klusēt, lai neiesaistītos strīdā. Kad frizieris pabeidza darbu, klients aizgāja. Aizejot no friziera, viņš uz ielas ieraudzīja ar matiem noaugušu un neskūtu cilvēku. Likās, ka viņš gadiem ilgi nav griezis matus un skuvies. Tik ļoti nekopts bija šis cilvēks.

Tad klients atgriezās pie friziera un sacīja: "Vai jūs zināt, ko es jums teikšu? Frizieru nav!”

“Kā tā?” - frizieris bija pārsteigts. “Vai tiešām es neskaitos? Esmu frizieris.”

“Nē!” - iesaucās klients. “Frizieri neeksistē, pretējā gadījumā nebūtu matiem noaugušu un neskūtu cilvēku, piemēram, tas, kurš staigā pa ielu.”

“Nu, mīļais cilvēk, runa nav par frizieriem. Tas ir tikai tāpēc, ka cilvēki paši pie manis nenāk.”: atbildēja frizieris

“Tur jau tā lieta! Dievs pastāv. Vienkārši cilvēki viņu nemeklē un pie viņa neiet. Tāpēc pasaulē ir tik daudz sāpju un ciešanu.”