Piedošana, nožēla, atvainošanās

Ja esi ko nogrēkojis, vai ir nepieciešams lūgt piedošanu? Nožēlošana nozīme to, ka tu nožēlo savas darbības. Ja esi ko nozadzis, tad tu nožēlo par to ka notikusi zādzība. Ja tev ir tieksme veikt vardarbību, tad tu nožēlo savas vardarbīgās rīcības.

Tavu rīcību pamats slēpjas tevī. Bet tu meklē vainu savās darbībās, nevis sevī. Tu iznes vainu ārpus sevis. Vai tas ir produktīvi? Meklējot vainu sevī tu, sāc ietekmēt savu  pašcieņu, savu ego! Tas ir sāpīgi un lai tos saglabātu, vieglākais ir palūgt piedošanu.

Nožēlošanu var veikt dažādi: virspusēji, vai arī sameklējot un ieraugot darbību cēloņus kā kļūdu sevī. Šī jau ir ļoti dziļa nožēla, nevis tā, kas parasti vērojama sabiedrībā. Ir nepieciešama tieši šī dziļā nožēla. Tieši tā palīdz atbrīvoties no grēkiem. Tas ir grēku pārtraukšanas ceļš. Jāieskatās savās tumšajās pusēs, jāizzina savs ego. Šī savu ēnas pušu izgaismošana ved pie tā, ka tu pārtrauc atkārtot kļūdu atkal un atkal.

Tātad lai grēku nožēlošana būtu rezultatīva:

-        ieraugi un atzīsti, ka rīcība ir kļūdaina (lielākajā daļā gadījumu nožēlas process šeit apstājas, bet tas ir tikai 1. etaps)

-        izanalizē savas domas, vēlmes, rīcības, vārdus, lai ieraudzītu kļūdas cēloņus sevī

-        tikai tad var notikt grēka nožēlošana (skumjas par veikto rīcību). Apzinies to, kā šīs tavas darbības skar Dievišķo. Patiesa nožēla ir iespējama tikai sirdī, nevis prātā. Tas bieži tiek jaukts. Svarīgi šeit ir arī ieraudzīt to, kur tu melo pats sev. Atceries, ka jebkurš pāridarījums citam ir rīcība pret Dievišķo. Ja patiesa nožēla ir notikusi, tu gribēsi satikt tos cilvēkus, pret kuriem grēkoji, un kompensēt savas rīcības sekas. Ja grēka nožēla ir patiesa, tad cilvēks attīrās, sajūt atvieglojumu

-        secinājumu veikšana, plāns un apņemšanās par to, kā rīkoties nākotnē, kā izmainīt savu patreizējo uzvedību, tiešo ko darīt citādāk un kā to darīt

Ja pilnībā apzinies savu kļūdu, redzi tās saistību ar tavu ego, tad šāda patiesa un dziļa nožēla ved pie tā, ka vari pacelties pāri grēkam. Šādi soli pa solim apzinot savas dvēseles vistumšākos nostūrus, sameklējot savu darbību cēloņus sevī, tu garīgi attīsties. Vienkārša ārēja nožēla un piedošanas palūgšana ir tukšas nodarbes.

Ja esi izdarījis pāridarījumu, un vienkārši palūdz piedošanu, tu garīgi neattīsties un šo pašu darbību atkārtosi atkal un atkal. Ja izzini kur tevī pašā slēpjas šīs darbības sakne, to apzinies, maini savu domāšanu, tad tu vari mainīt savas rīcības nākotnē. Tad tu garīgi attīsties.